Kremācija
Dažādās pasaules valstīs pastāv ļoti dažādas cilvēku apbedīšanas tradīcijas. Un tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar dažādiem kultūras faktoriem, kas attīstījušies vairāku gadu desmitu un pat simtu laikā.
Saprotams, ka dažādās kultūrās attieksme pret nāvi kā tādu ir ļoti atšķirīga. Un tieši tas arī lielā mērā ietekmē to, kā notiek atvadīšanās no mūžībā aizgājušās personas un kas tiek izdarīts ar mirušās personas fizisko ķermeni. Tomēr par spīti lielajām atšķirībām starp to, kāda ir attieksmes tieši pret nāvi dažādās kultūrās, ir viena tradīcija, kas kļuvusi izteiki populāra visā pasaulē.
Tā, protams, ir tradicionalā līķa apbedīšana zemē.
Lai vai kā, laikam ejot uz priekšu viss mainās un attīstās, līdz ar ko, vērojamas pārmaiņas arī bēru tradīcijās, kas ir novedušas pie citas bēru tradīcijas popularizēšanās visā pasaulē.
Un šeit runa, protams, iet tikai un vienīgi par kremāciju. Nav šaubu par to, ka kremācija ir tikusi izmantota jau patiesi sen un arī tai pastāv senas attīstības saknes. Patiesībā, dažādas liecības par kremācijas veikšanu pēc cilvēka nāves liecina fakti, kas tiek datēti ar pat 20 000. gadu senu vēsturi.
Protams, šajā laikā kremācijas metodes bija ievērojami atšķirīgas, tomēr galvenais, proces veikšanas mērķis bija tāds pats. Un tā vien šķiet, ka dažādu iemeslu dēļ, šīs tradīcijas sāk izplatīties arī Latvijā.
Par to liecina fakts, ka arvien vairāk cilvēku vēlas, lai pēc viņu nāves, viņu fiziskie ķermeņi tiktu kremēti, tā vietā, lai tie tiktu tradicionāli guldīti zemē.
Kas ir kremācija
Vārds kremācija nāk no Latīņu valodas un tulkojumā nozīmē sadedzināšana. Un savā būtībā tieši to arī nozīmē šī procesa veikšana. Mirušās personas fiziskais ķermenis tiek ievietos speciālā krāsnī, kurā notiek tā sadedzināšana.
Šajā krāsnī, ar gāzes strūklas vai sakarsēta gaisa palīdzību tiek radīta gaisa temperatūra, kas svārstās starp 900 līdz pat 1000 grādiem. Pie šādas temperatūras cilvēka ķermenis pārvēršas sterilos pelnos 1. līdz 1. ar pusi stundas laikā.
Šī ir patiesi higiēniska mirušās personas fiziskā ķermeņa mineralizācijas metode. Izmantojot tradicionālo līķa apglabāšanas metodi, fiziskā ķermeņa sadalīšanās process norit ļoti lēni. Kremācija ļauj to paveikt izteikti ātrāk.
Turklāt šis process tiek veikts līdz galam. Proti, ķermeņa sadalīšanās notiek līdz iespējami mazākajam līmenim, kas nozīmē, ka pēc kremācijas veikšanas, no mirušās personas fiziskā ķermeņa pāri paliek neliels daudzums baltu pelnu.
Arī kremācijas procesa veikšanas laikā, no speciālās kremācijas krāsns neizdalās nekāda veida gāzes, kas radītu nepatīkamu smaku, biezi dūmi vai tvaiki, kas piesārņotu apkārtējo vidi.
Kremācijas veikšana Latvijā
Arī mūsdienās, dažādās pasaules valstīs vērojamas ievērojami lielas atšķirības starp to, kā tiek veikts kremācijas process. Un arī šeit liela ietekmi ir tiešu kultūru senajām tradīcijām, kas tiek ievērotas un cienītas arī mūsdienās. Lai vai kā, Latvijā kremācijas veikšana tiek stingri kontrolēta un to ierobežo dažādas likuma normas.
Par piemēru ir iespējams minēt to, ka Latvijā kremācijas veikšana atļauta tikai un vienīgi mirušās personas fiziskajam ķermenim atrodoties zārkā.
Pie jau minētās temperatūras krāsnī tiek nodrošināts tas, ka zārka materiāls pilnība sadalās un līdz ar to, ķermeņa pelniem klāt netiks piejaukti tie, kas varētu palikt pāri no zārka sadegšanas.
Vienīgais licenzētais kremācijas veicējs Latvijā ir Rīgas Kremācijas Centras – Krematorija, kuras vēsture aizsākās 1938. gadā. Tas liecina par to, ka jau šajā laikā cilvēki arvien biežāk izteica vēlmi, lai to mirušie ķermeņi tiktu kremēti.
Rīgas Kremācijas Centrs nodrošina visu nepieciešamo pakalpojumu sniegšanu, no līķa glabāšanas līdz tā pelnu savākšanai speciālā urnā, kas tiek nodota mirušās personas radiniekiem.
Dažādi apbedīšanas biroji Latvijā sadarbojas ar Rīgas Kremācijas Centru un kopā tiek nodrošināta pilna atvadu ceremonija. Rīgas Kremācijas Centrs klientiem var nodrošināt arī iespēju, kas ļauj no kremētā ķermeņa pelniem izveidot dimantus.
Tomēr šis pakalpojums Latvijā nav pieprasīts. Pati kremācija gan ir ieguvusi lielu popularitāti. Laika gaitā, Rīgas Kremācijas Centra darba apjoms ir pieaudzis no pāris kremēšanas procesiem mēnesi, līdz pat aptuveni 10 vienā dienā. Kas tikai un vienīgi pierādā šīs iespējas popularizēšanos.
Par spīti tam, ka laika gaitā kremācijas cenas paaugstinās, šīs pakalpojumus var izmaksāt ievērojami mazāk nekā tradicionālā apbedīšana. Un šīs arī ir viens no iemesliem, kas liek cilvēkiem pieņemt lēmumu par labu kremācijas pakalpojumu izmantošanai.
Tāpat, tie kas izteikuši vēlmi, lai pēc nāves viņu fiziskie ķermeņi tiktu kremēti, to bieži vien skaidro ar nevēlēšanos saviem tuviniekiem uzvelt kaut kāda veida grūtības, kas saistītas ar kapu kopšanu un tā tālāk.